Bitkoina mainings

Mainings – ir viena no nesaprotamākajām lietām Bitcoin pasaulē. Daudzi domā, ka mainings ir process kurā tiek radīti jauni Bitcoin. Tā ir tikai daļēja patiesība. Mainings tas patiesībā ir konsensa radīšana. Konsenss – tā ir vienošanās par to, cik liels naudas daudzums būs piesaistīts vienai vai otrai privātajai atslēgai. Centralizētā sistēmā, kā piemēram bankās, banka seko līdz Jūsu konta stāvoklim – vai Jums ir pietiekami naudas, lai Jūs varētu to tērēt.

Decentralizētā sistēmā, kāds ir Bitcoin tīkls – katrs dalībnieks seko līdzi pārējiem un pēc tam apstiprina vai noraida transakciju, atkarībā no tā vai transakcijas veicējam ir vai nav nauda.

Kas ir lietotāji, nodes un maineri?

Lietotāji. Vai arī light nodes. Lielākais vairums cilvēku decentralizētajā Bitcoin tīklā ir lietotāji. Viņi saņem un izdara transakcijas un maksā maineriem nelielu samaksu par transakciju pārbaudi.

Pilnās nodes. Nodes vai tīkla mezgli pārsūta informāciju, kuru saņem un nodrošina visus tīklā iesaistītos ar vienādu informāciju. Tādā veidā Bitcoin tīkls nodrošina decentralizāciju.

Maineri. Maineri pārbauda un apstiprina transakcijas, kuras veic lietotāji. Viņi rada konsensusu. teorētiski katrs var izpildīt visas trīs lietas – gan mainēt ( pārbaudīt transakcijas ), pārsūtīt informāciju citiem ( pilna node ) un lietot sistēmu kā lietotājs. Tomēr parasti tā nenotiek un vairums cilvēku pievienojas lietotāju pulkam, lai nosūtītu vai saņemtu kriptovalūtu. Pilnās nodes nodrošina to, ka jebkurš var pārliecināties kāda ir transakciju vēsture un darbojas kā kontroles punkti. Rezultātā – nevis kāda centrāla organizācija, bet liela ļaužu grupa rada konsensu.

Atlīdzība. Iesākumā atlīdzība par Bitcoin bloka atrašanu 2009.gadā bija 50 BTC. Atlīdzības samazināšana uz 1/2 notiek ik pēc 210 000 blokiem. Šo procesu vēl sauc arī par halvingu. 2012.gadā atlīdzība samazinājās uz 25 BTC. 2016.gadā uz 12.5 BTC. Nākamā atlīdzības samazināšanās par bloka atrašanu ir plānota 2020.gada maijā un tad tā sastādīs 6.26 BTC par bloku. Kopumā tas notiks 64 reizes un pēdējā atlīdzības samazināšana varētu notikt 2140.gadā. Bitcoin gadījumā tādā veidā tiks radīti un tīklā sadalīti mazliet mazāk par 21 000 000 BTC. Jāņem vērā, ka pēc aplēsēm uz šo brīdi ap 4 000 000 BTC ir nozaudēti uz visiem laikiem, pazudušu privāto atslēgu dēļ. 1 BTC ir 100 000 000 satoši, – mazākā BTC vienība. Ja tos izdalītu uz visiem planētas iedzīvotājiem – 8 miljardiem – tad katram iedzīvotājam tiktu 262 500 satoši, bet tā kā var paredzēt, ka puse monētu ritot laikam tiks nozaudētas, tad katram planētas iedzīvotājam pienāktos 131 250 satoši.

Bitkoinu ieguves ekosistēma pēdējos deviņos gados ir piedzīvojusi lielas izmaiņas. Sākotnējā bitkoinu ieguves posmā pietika vien ar datora procesoru, taču vēlāk tika izstrādāta programma, kas nodrošina uz GPU balstītu kriptovalūtas ieguvi. Galu galā tika radīti FPGA čipi un šobrīd labi zināmie ASIC čipi.

Mainings šobrīd pasaulē ir kļuvis ļoti populārs. Un tas nav pārsteidzoši, ja ņem vērā straujo bitcoin cenu izaugsmi 2017.gadā, kad 2017.gada decembrī 1BTC vērtība sasniedza $20 000. Arī citi altkoini (alternanīvās kriptovalūtas) demonstrēja iespaidīgu izaugsmi. Etherium kurss pēdējā laikā ir samazinājies, taču uz daudziem atstāja iespaidu valūtas rekordlēciens (maksimums tika sasniegts 2017.gada decembrī), kad Etherium varēja pārdot 50 rezes dārgāk nekā tikai pusgadu iepriekš.

Mainiga veidi

No tehniskā viedokļa tiek izdalīti vairāki maininga veidi. Atšķirība starp tiem ir datoru konfigurācijā, kas pieslēgti tīklam, un kopējā iekārtu un procesu pašizmaksā. Ir trīs galvenie maininga veidi:

– CPU mainings;

– GPU mainings;

– FRGA mainings;

– ASIC mainings.

СPU (central processing unit) mainings notiek ar datora centrālā procesora palīdzību. Vēsturiski tas bija pirmais maininga tips. Mūsdienās tas tiek uzskatīts par novecojušu, jo tas piekāpjas efektīvākiem un jaunākiem mūsdienu risinājumiem. CPU mainings bitkoina tīklā pārstāja būt rentabls jau 2010.gadā, zaudējot GPU mainingam, kaut gan atsevišķas kriptovalūtas, ne bitkoinu, joprojām var mainēt ar GPU mainingu. Satoši Nakamoto bitkoina blokķēdes pirmajā darbības gadā ieguva ap 1 000 000 miljonu bitkoinu, mainējot ar GPU. Bitkoini joprojām atrodas Satoši Nakamoto adresēs un nav tikuši kustināti.

GPU (graphics processing unit) mainings balstās skaitļošanas jaudās, kuras veic videokartes un raksturojas ar lielu ātrdarbību. Videokartes spēj vienlaicīgi veikt vairākus uzdevumus un tā ir ļoti noderīga īpašība mainingam. Pārorientēšanās uz videokartēm nozīmēja izrāvienu, kas palīdzēja efektivitātē vairākkārtīgi pārspēt CPU mainingu. Viena videokarte spēj aprēķināt vairākas reizes vairāk heša, nekā procesors. Turklāt, uz vienas mātes plates var izvietot līdz 4 videokartēm, vēlāk pat 6 (teorētiski arī 8). Tas deva iespēju salīdzinoši lēti izveidot maininga “fermas”. Šobrīd joprojām daudzas kriptovalūtas tiek mainētas ar GPU, kaut gan arī šeit notiek nemitīga sācensība starp kodu rakstītājiem un Bitmain līdzīgām korporācijām. Tikko Bitmain izlaiž pielāgotu maineri, mainās kriptovalūtas programmas kods un viss atkal ir pa vecam – kriptovalūta tiek joprojām mainēta ar videokaršu palīdzību. Videokartes ir vislikvīdākais maininga aparatūras veids, jo tās ir daudz vieglāk pārdot kā ASIC maineri.

FPGA čipi. Tā kā GPU (video karšu) izmantošana bitkoina ieguvē kļuva neizdevīga, lai kompensētu ieguldījumu izmaksas un elektroenerģijas patēriņu, bija jāizveido lētāks risinājums. Tika ieviesti FPGA čipi un lietotāji paši varēja konfigurēt integrēto sistēmu.

Daudzi bitkoinu ieguvēji sāka veiksmīgi izmantot FPGA čipus, lai efektīvi iegūtu bitkoinus ar ievērojami zemāku elektroenerģijas patēriņu. FPGA čipi funkcionēja līdzīgi kā ASIC mikroshēmas. Pirmās patērētāju kategorijas FPGA čipi tika ieviesti 2011. un 2012. gadā, kas ļāva tādām kompānijām kā Butterfly Labs, ZTEX, un dažām citām kļūt par tirgus līderiem.

FPGA čipi bija diezgan jaudīgi, tajā laikā 500MHz ieguves ātrums tika uzskatīts par labu rādītāju. Būtībā Butterfly Labs bija viena no pirmajām kompānijām, kura spēja nodrošināt lielāku jaudu par 25 GH/s, lai gan tika izmantotas vairākas FPGA plates, 18 ventilatori gaisa cirkulācijai, kas radīja vairāk trokšņa nekā pneimoperforators. FPGA čipi tajā laikā bija izdevīgi, taču to panākumi nebija ilgstoši, jo tika radīti jauni ASIC čipi.

ASIC (Application Specific Integrated Circuit) čipi. Tie paredzēti tikai vienam uzdevumam, kuram tie projektēti-speciāli konfigurēti tikai noteiktas kriptovalūtas iegūšanai un, piemēram, bitcoin iegūšanai paredzētie čipi neder citām vajadzībām. Tie ir daudzkārt efektīvāki par plaša profila parastajiem procesoriem. ASIC specializācija dod ne tikai priekšrocības, bet arī ievērojami ierobežo to izmantošanu: parasti ASIC maineri ierobežoti tikai ar vienas noteiktas kriptovalūtas iegūšanu un nepieciešamības gadījumā nevar pārslēgties uz alternatīvu. Turklāt, ne visas kriptovalūtas var iegūt ar ASIC. Jāņem vērā, ka ASIC mainerus pārdot ir daudz grūtāk nekā videokartes. Kriptovalūtas, kuru ražo ASIC, kursa samazināšanās gadījumā konkrēto ASIC sistēmu neviens nevēlēsies iegādāties. Videokartes, savukart, viegli var pārdot otreizēja tirgū.

Maininga procesu var klasificēt arī pēc dalībnieku skaita:

– Solo mainings;

– Pūla mainings;

– Mākoņu mainings.

Solo mainings. Šis veids aktuāls ir tikai jaunu kriptovalūtu iegūšanai. Sākotnēji jaunajām valūtām nav nepieciešamas lielas skaitļošanas jaudas. Bloku meklēšana notiek izmantojot tikai viena mainera jaudas. Galvenā šīs metodes priekšrocība ir tas, ka cilvēkam nav jādalās ar savu atalgojumu. Tomēr ir arī trūkumi-bloku meklēšana var aizņemt diezgan daudz laika un viss atkarīgs no maininga sistēmas skaitļošanas grūtības pakāpes un veiksmes faktora, kas paredz to, ka konkrētā iekārta spēs atrisināt uzdevumu ātrāk nekā konkurenti.

Pūla mainings ir plašāk izplatītākais maininga veids. Tā ir kopīgas kriptovalūtas iegūšanas tehnoloģija, kas apvieno daudzus neatkarīgus mainerus. Šajā gadījumā peļņa tiek sadalīta starp visiem pūla dalībniekiem, tieši proporcionāli viņu skaitļošanas jaudām. Šāds ieguves veids ir efektīvāks nekā solo mainigs, jo tiek garantēta atlīdzība visiem pūla dalībniekiem, neatkarīgi no tā, kurš pirmais atradis kārtējo bloku.

Tajā pašā laikā kriptovalūtu sabiedrība neviennozīmīgi vērtē pārāk lielu skaita dalībnieku pūles, jo pastāv risks, ka vienā pūlē var koncentrēties vairāk kā 50% tīkla jaudas. Tādā gadījumā šī pūle iegūst pietiekami lielu ietekmi, lai varētu manipulēt ar transakciju verifikāciju un kontrolētu kriptovalūtu.

Mākoņu mainings ir visbīstamākais un neprognozejamākais maininga tips. No vienas puses-nav nepieciešami ieguldījumi iekārtās, veikt savas “fermas” uzstādīšanu un regulēšanu, maksāt par elektrību (tas ir īpaši aktuāls valstīs ar augstu elektroenerģijas cenu, tādēļ vairums mākoņu maininga atrodas valstīs ar zemu elektrības cenu, piemēram, Taizemē, Ķīnā, Vjetnamā).

Ja solo un pūles mainingā iekārtas atrodas mainera rīcībā, tad mākoņu mainingā tās var atrasties otrā pasaules pusē un maineram atliek tikai ticēt izvēlētā servisa pārstāvjiem uz vārda. Realitātē nav nekādu garantiju, ka šāds serviss izpildīs visas uzņemtās saistības un regulāri maksās atalgojumu par atrastajiem blokiem. Diemžēl daudzi servisi izbeidz savu darbību kārtējā bitkoina kursa samazinājuma brīdī un izgaist tālēs zilajās, pirms investori aptver kas noticis.