BTC mainings

Bitkoinu ieguves ekosistēma pēdējos deviņos gados ir piedzīvojusi lielas izmaiņas. Sākotnējā bitkoinu ieguves posmā pietika vien ar datora procesoru, taču vēlāk tika izstrādāta programma, kas nodrošina uz GPU balstītu kriptovalūtas ieguvi. Galu galā tika radīti FPGA čipi un šobrīd labi zināmie ASIC čipi. 

Mainings šobrīd pasaulē ir kļuvis ļoti populārs. Un tas nav pārsteidzoši, ja ņem vērā straujo bitcoin cenu izaugsmi 2017.gadā, kad 2017.gada decembrī 1BTC vērtība sasniedza $20 000. Arī citi altkoini (alternanīvās kriptovalūtas) demonstrēja iespaidīgu izaugsmi. Etherium kurss pēdējā laikā ir samazinājies, taču uz daudziem atstāja iespaidu valūtas rekordlēciens (maksimums tika sasniegts 2017.gada decembrī), kad Etherium varēja pārdot 50 rezes dārgāk nekā tikai pusgadu iepriekš.

Kas ir mainings?

Kriptovalūtu koncepcijas veidošanās sākumposmā radās vairākas principiālas problēmas. Viena no tādām ir “emisijas problēma”.

Kā zināms, visas kriptovalūtas balstās uz maksimālās decentralizācijas idejas bāzes kas nozīmē atteikšanos no tradicionālās “centrālās bankas”, jeb vienota lēmumu pieņemšanas centra, kuram būtu noteicošā nozīme jaunu naudas vienību emisijā un tās pilnīgā kontrolē. Pirmajā mirklī šķiet, ka centrālās bankas analogs ir nepieciešams emisijai, taču tas liktu kriptovalūtām zaudēt savu sākotnējo koncepciju un pārvērstu tās par tradicionālās naudas vienkāršu kopiju ar visām no tā izrietošajām sekām. Šo problēmu atrisināja emisijas funkcijas sadalīšana starp atsevišķiem sistēmas posmiem-maineriem.

Maininga radīšanā nozīmīgu lomu nospēlēja arī “verifikācijas problēma”, kura saistīta ar nepieciešamību apkalpot visa tīkla funkcionēšanu kopumā un apstiprināt katras atsevišķas transakcijas īstumu.

Kā zināms, decentralizācijas apstākļos nevar būt vienota centra, kas varētu apstrādāt transakcijas, citādi šāds centrs iegūtu pārāk lielu varu un varētu iejaukties sistēmā, veicot manipulācijas un pārdalot kriptavalūtu par labu atsevišķām personām.

Taču kādam ir jānodarbojas ar transakciju verifikāciju un šim procesam jābūt decentralizētam. Tas arī rada otro konceptuālo problēmu-“verifikāciju”. Šo jautājumu atrisina mainings: katras transakcijas verifikāciju veic maineru skaitļošanas resursi, iepriekš, kā piemēram Bitkoina tīklā, veicot heša aprēķinu. Maininga atalgojums ir tas motivējošais faktors, kas stimulē aizvien vairāk cilvēku dalīties ar saviem skaitļošanas resursiem, būvēt maininga fermas un ieguldīt savus resursus šajā riskantajā pasākumā.

Mainiga veidi

No tehniskā viedokļa tiek izdalīti vairāki maininga veidi. Atšķirība starp tiem ir datoru konfigurācijā, kas pieslēgti tīklam, un kopējā iekārtu un procesu pašizmaksā. Ir trīs galvenie maininga veidi:

– CPU mainings;

– GPU mainings;

– FRGA mainings;

– ASIC mainings.

СPU (central processing unit) mainings notiek ar datora centrālā procesora palīdzību. Vēsturiski tas bija pirmais maininga tips. Mūsdienās tas tiek uzskatīts par novecojušu, jo tas piekāpjas efektīvākiem un jaunākiem mūsdienu risinājumiem. CPU mainings bitkoina tīklā pārstāja būt rentabls jau 2010.gadā, zaudējot GPU mainingam, kaut gan atsevišķas kriptovalūtas, ne bitkoinu, joprojām var mainēt ar GPU mainingu. Satoši Nakamoto bitkoina blokķēdes pirmajā darbības gadā ieguva ap 1 000 000 miljonu bitkoinu, mainējot ar GPU. Bitkoini joprojām atrodas Satoši Nakamoto adresē.

GPU (graphics processing unit) mainings balstās skaitļošanas jaudās, kuras veic videokartes un raksturojas ar lielu ātrdarbību. Videokartes spēj vienlaicīgi veikt vairākus uzdevumus un tā ir ļoti noderīga īpašība mainingam. Pārorientēšanās uz videokartēm nozīmēja izrāvienu, kas palīdzēja efektivitātē vairākkārtīgi pārspēt CPU mainingu. Viena videokarte spēj aprēķināt vairākas reizes vairāk heša, nekā procesors. Turklāt, uz vienas mātes plates var izvietot līdz 4 videokartēm, vēlāk pat 6 (teorētiski arī  8). Tas deva iespēju  salīdzinoši lēti izveidot maininga “fermas”. Šobrīd joprojām daudzas kriptovalūtas tiek mainētas ar GPU, kaut gan arī šeit notiek nemitīga sācensība starp kodu rakstītājiem un Bitmain līdzīgām korporācijām. Tikko Bitmain izlaiž pielāgotu maineri, mainās kriptovalūtas programmas kods un viss atkal ir pa vecam – kriptovalūta tiek joprojām mainēta ar videokaršu palīdzību. Videokartes ir vislikvīdākais maininga aparatūras veids, jo tās ir daudz vieglāk pārdot kā ASIC maineri.

FPGA čipi. Tā kā GPU (video karšu) izmantošana bitkoina ieguvē kļuva neizdevīga, lai kompensētu ieguldījumu izmaksas un elektroenerģijas patēriņu, bija jāizveido lētāks risinājums. Tika ieviesti FPGA čipi un lietotāji paši varēja konfigurēt integrēto sistēmu.

Daudzi bitkoinu ieguvēji sāka veiksmīgi izmantot FPGA čipus, lai efektīvi iegūtu bitkoinus ar ievērojami zemāku elektroenerģijas patēriņu. FPGA čipi funkcionēja līdzīgi kā ASIC mikroshēmas. Pirmās patērētāju kategorijas FPGA čipi tika ieviesti 2011. un 2012. gadā, kas ļāva tādām kompānijām kā Butterfly Labs, ZTEX, un dažām citām kļūt par tirgus līderiem.

FPGA čipi bija diezgan jaudīgi, tajā laikā 500MHz ieguves ātrums tika uzskatīts par labu rādītāju. Būtībā Butterfly Labs bija viena no pirmajām kompānijām, kura spēja nodrošināt lielāku jaudu par 25 GH/s, lai gan tika izmantotas vairākas FPGA plates, 18 ventilatori gaisa cirkulācijai, kas radīja vairāk trokšņa nekā pneimoperforators. FPGA čipi tajā laikā bija izdevīgi, taču to panākumi nebija ilgstoši, jo tika radīti jauni ASIC čipi.

ASIC (Application Specific Integrated Circuit) čipi. Tie paredzēti tikai vienam uzdevumam, kuram tie projektēti-speciāli konfigurēti tikai noteiktas kriptovalūtas iegūšanai un, piemēram, bitcoin iegūšanai paredzētie čipi neder citām vajadzībām. Tie ir daudzkārt efektīvāki par plaša profila parastajiem procesoriem. ASIC specializācija dod ne tikai priekšrocības, bet arī ievērojami ierobežo to izmantošanu: parasti ASIC maineri ierobežoti tikai ar vienas noteiktas kriptovalūtas iegūšanu un nepieciešamības gadījumā nevar pārslēgties uz alternatīvu. Turklāt, ne visas kriptovalūtas var iegūt ar ASIC. Jāņem vērā, ka ASIC mainerus pārdot ir daudz grūtāk nekā videokartes. Kriptovalūtas, kuru ražo ASIC, kursa samazināšanās gadījumā konkrēto ASIC sistēmu neviens nevēlēsies iegādāties. Videokartes, savukart, viegli var pārdot otreizēja tirgū.

Maininga procesu var klasificēt arī pēc dalībnieku skaita:

– Solo mainings;

– Pūles mainings;

– Mākoņu mainings.

Solo mainings. Šis veids aktuāls ir tikai jaunu kriptovalūtu iegūšanai. Sākotnēji  jaunajām valūtām nav nepieciešamas lielas skaitļošanas jaudas. Bloku meklēšana notiek izmantojot tikai viena mainera jaudas. Galvenā šīs metodes priekšrocība ir tas, ka cilvēkam nav jādalās ar savu atalgojumu. Tomēr ir arī trūkumi-bloku meklēšana var aizņemt diezgan daudz laika un viss atkarīgs no maininga sistēmas skaitļošanas grūtības pakāpes un veiksmes faktora, kas paredz to, ka konkrētā iekārta spēs atrisināt uzdevumu ātrāk nekā konkurenti.

Pūles mainings ir plašāk izplatītākais maininga veids. Tā ir kopīgas kriptovalūtas iegūšanas tehnoloģija, kas apvieno daudzus neatkarīgus mainerus. Šajā gadījumā peļņa tiek sadalīta starp visiem pūles dalībniekiem, tieši proporcionāli viņu skaitļošanas jaudām. Šāds ieguves veids ir efektīvāks nekā solo mainigs, jo tiek garantēta atlīdzība visiem pūles dalībniekiem, neatkarīgi no tā, kurš pirmais atradis kārtējo bloku.

Tajā pašā laikā kriptovalūtu sabiedrība neviennozīmīgi vērtē pārāk lielu skaita dalībnieku pūles, jo pastāv risks, ka vienā pūlē var koncentrēties vairāk kā 50% tīkla jaudas. Tādā gadījumā šī pūle iegūst pietiekami lielu ietekmi, lai varētu manipulēt ar transakciju verifikāciju un kontrolētu kriptovalūtu.

Mākoņu mainings ir visbīstamākais un neprognozejamākais maininga tips. No vienas puses-nav nepieciešami ieguldījumi iekārtās, veikt savas “fermas” uzstādīšanu un regulēšanu, maksāt par elektrību (tas ir īpaši aktuāls valstīs ar augstu elektroenerģijas cenu, tādēļ vairums mākoņu maininga atrodas valstīs ar zemu elektrības cenu, piemēram, Taizemē, Ķīnā, Vjetnamā).

Ja solo un pūles mainingā iekārtas atrodas mainera rīcībā, tad mākoņu mainingā tās var atrasties otrā pasaules pusē un maineram atliek tikai ticēt izvēlētā servisa pārstāvjiem uz vārda. Realitātē nav nekādu garantiju, ka šāds serviss izpildīs visas uzņemtās saistības un regulāri maksās atalgojumu par atrastajiem blokiem. Diemžēl daudzi servisi izbeidz savu darbību kārtējā bitkoina kursa samazinājuma brīdī un izgaist tālēs zilajās, pirms investori aptver kas noticis.

© 2018 The Bitcoin Foundation Latvia