Kas ir Bitkoins?

Bitcoin ir pīringa maksāšanas sistēma un finansu tehnoloģija, kas lauž iesīkstējošos priekšstatus par naudu un tās lomu sabiedrībā. Bitkoina entuazisti no visas pasaules tic, ka šī pīringa finansu sistēma kļūs par pasaulē atzītu ciparu tehnoloģijas ēras naudu. Bitkoinu neuztur kāda valsts vai centrālā banka, bet decentralizēts lietotāju tīkls. Bitkoins, tā radītais kods, tā lietotāju vidū tiek uzskatīts par svarīgāko izgudrojumu cilvēces vēsturē, to salīdzinot ar Interneta izgudrošanu. 

Kas gan ir nauda? Nauda nav bartera attīstības produkts, kā uzskata daudzi vēsturnieki,  bet nauda patiesībā ir cilvēku savstarpējo parādsaistību sistēmas iegrāmatošanas produkts. Iesākumā ļaudis savus parādniekus un tos kuriem ir parādā,  paturēja prātā. Naudas izgudrošana ļāva paplašināt šo sistēmu, ļāva tajā piedalīties cilvēkiem kuri viens otram neuzticējās.

Tas, ka daudzi atzīmē, ka Bitkoinam nepiemīt iekšējas vērtības, tas ir tikai ciparu kods,  vēl neko nenozīmē. Bitkoinam ir ierobežota emisija – 21 mlj. Bitkoinu tiks emitēti līdz 2040.gadam. Šobrīd emitēts 16,85 mlj. Bitkoinu. Tas tiek uzturēts ar lietotāju decentralizēta tīkla palīdzību. To nevar iznīcināt, tad jāiznīcina, vai jāatslēdz visa interneta infrastruktūra. 

Zelts netika izmantots kā nauda tā īpašas vērtības dēļ, tas ieguva vērtību tāpēc ka bija labi piemērots izmantošanai kā nauda. Tas labi kalpoja kā nauda, tieši savu fizisko īpašību dēļ. Katrs zelta stienis bija ekvivalents ierakstam vispārējā “grāmatvedības sarakstā”, kas uzskaita parādus.  

Kas ir vērtība? Vērtība ir tieši ieraksts šajā universālajā “grāmatvedības sarakstā”. Tas ir bagātības fiziskais simbols un varas simbols. Tikko mums jāsāk uzticēties bankām, valdībām, vērtība kļūst apdraudēta. Bankas var slēgt kontus, valdības var emitēt papildus papīra naudu, un mūsu rīcībā esošās naudas daudzums strauji kļūs nevērtīgs. 

Bitkoins – tā ir vienkāršota šāda “grāmatvedības saraksta” versija. Visiem pieejams reģistrs, kur katrs var vienkārši izsekot savus un svešus parādus. 

Bitkoins ir naudas evolūcijas nākamais solis. Bitkoina īpašnieks precīzi zin, kādi aktīvi ir viņa rīcībā, neatkarīgi no atrašanās vietas. Bitkoinus var pirkt, pārdot un jebkurš, kuram pieejams interneta savienojums. Tas nav zelts, kura pārvadāšana čemodānos no vienas vietas uz otru var sagādāt problēmas. Naudas pārvedumi šobrīd pasaulē prasa 3-4 dienas, un transakcijas komisija svārstās ap 1-2%. Tas pats attiecas uz darbībām ar kredīkartēm VISA, MASTERCARD.

Bitkoina pārskaitījums izpildās 10 minūšu laikā, pie normālas tīkla noslodzes, un tu vari brīvi rīkoties ar savu naudu jebkurā pasaules malā, tev nav jāgaida bankas apstiprinājums, papildus jautājumi kas, ko, kā, kāpēc tik daudz. 

Mūsdienu valūtu problēma ir tā, ka lai finansu sistēma strādātu, nepieciešams sasniegt savstarpējas uzticības līmeni starp iesaistītajām pusēm. Nepieciešams uzticēties centrālajai bankai  un ticēt ka tā nepieļaus valūtas devalvāciju. Tomēr finanšu pasaule ir pilna ar piemēriem, kad šī uzticība tiek ļaunprātīgi izmantota, un to Latvijas iedzīvotāji parasti izbauda uz savas ādas – un parasti visi kopā maksājot svešus rēķinus. Spilgts piemērs 2008./2009.gada finansu krīze Latvijā, kuru izraisīja amerikāņu kompānijas Lehmans Brothers bankrots un vietējo skandināvu banku uzpūstais nekustamā īpašuma burbulis.

Bitkoins nav panaceja mūsdienu pasaules problēmu atrisināšanai, tomēr tas ir mēģinājums uzlabot mūsu izpratni par naudu, modernizēt to, padarīt tās lietošanu vieglāku un galvenais – tas atņem varu pasaules finanšu oligarhijai, kuras izpratne par parastā “mazā cilvēka” lomu pasaules vēsturē līdzinās vergturu un vergu attiecībām. 

Kapitālismam šobrīd ir gan morālā, gan finansiālā krīze, un izeja no tās nebūt vēl nav redzama. Vai tas būs Bitkoina nopelns, ka šāda izeja tiks meklēta, to rādīs laiks.

Pēc Bitcoin izgudrošanas pasaulē strauji attīstījās kriptovalūtu radīšanas process. Uz šo brīdi ir zināmas vismaz 1700 kriptovalūtas un to skaits ar katru mirkli pieaug. Ieskatam – nozīmīgāko kriptovalūtu periodiskā tabula, kurā norādīti to rašanās gadi un darbības sfēra:

Savukārt katra kriptovalūta ap sevi attīsta savu ekosistēmu ar aplikācijām, kuras būvētas uz konkrētas kriptovalūtas bāzes. Piemēram kriptovalūtas NEM ekosistēma:

Ilgtermiņā tieši ekosistēmas lielums, lietojamība un izplatība nodrošina kriptovalūtas pieprasījumu un līdz ar to arī tās cenas pieaugumu vai tieši pretēji, – tās kritumu. Savu lomu spēlē arī kriptovalūtas mērogošanas iespējas jeb spēja pielāgoties straujam transakciju skaita pieaugumam un nodu, kuras apstrādā transakcijas, caurlaidības spējai. Šobrīd šie rādītāji vislabākie ir tieši Bitcoin, kuram kopš 2017.gada  attīstās mērogošanas risinājumu otrā kārta – Lightning Network.

Salīdzinājumam Bitkoina un blokķēdes ekosistēma 2018.gadā 3D pilsētas formā mākslinieka Josh Dykgraaf izpildījumā: 

 

 

© 2019 The Bitcoin Foundation Latvia